Pāriet uz saturu

Darbības nosacījumi Zviedrijā Igaunijas uzņēmējiem kļuvuši sarežģītāki

· Atjaunināts

Zviedrija, tāpat kā Somija, ir valsts, kurā darbinieku nodarbināšanai ir noteiktas minimālās prasības, kuras daudzi darba devēji no Baltijas un citām valstīm ar lētāku darbaspēku līdz šim ir centušies apiet, izmantojot dažādus likumu robus. Zviedrijas valdība ir nolēmusi situāciju mainīt.

Kopš 2018. gada 1. jūnija Zviedrijas arodbiedrībām ir plašākas tiesības pieprasīt no ārvalstu uzņēmējiem slēgt koplīgumus un piedāvāt tādus pašus darba nosacījumus un atalgojumu kā vietējiem darbiniekiem. Zviedrijas arodbiedrības ir sākušas praksi, ka koplīguma neesamības gadījumā darbus objektos var pat apturēt. Tādējādi Zviedrijas valdība ir pastiprinājusi brīvā tirgus konkurences noteikumus. Citās valstīs lētāk ražotai produkcijai ir atļauts konkurēt Zviedrijas tirgū, taču darbiniekiem, kas Zviedrijas tirgū strādā īslaicīgi vai pastāvīgi, jādarbojas/jāstrādā ar vietējiem darbiniekiem līdzvērtīgiem nosacījumiem. Tātad attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem un algu maksāšanu uz vienādiem pamatiem nostāja ir stingra. Zviedrijas darba ņēmēji jau ilgāku laiku ir pieprasījuši koplīgumu slēgšanu, un tāpēc praksē daudzi Zviedrijā strādājošie uzņēmumi ir saistīti ar Zviedrijas koplīgumiem.

Likuma grozījumu ietekme

Pirms kāda laika Igaunijas Uzņēmējdarbības attīstības fonda (Ettevõtluse Arendamise Sihtasutus, EAS) eksporta padomniece Zviedrijā Anna Ēberga (Anna Öberg) rakstīja: “Esmu pamanījusi, ka arvien vairāk uzņēmumu dibina Zviedrijā sabiedrības, lai vienkāršotu administratīvo pusi. Piemērojot jaunos noteikumus, šī tendence var vēl pastiprināties.” Agrāk ienākšana Zviedrijas tirgū, vadot uzņēmumu no attāluma un uz laiku darbojoties uz vietas, bija īstenojama ļoti ātri un ērti. Taču tagad, ienākot Zviedrijas tirgū, iepriekš ļoti rūpīgi jāpārdomā, cik ilgu laiku tur paredzēts darboties. Lai izvairītos no nodokļu riskiem, ir svarīgi, lai visi Zviedrijā radušies vietējie pienākumi tiktu izpildīti.

Laikraksts Äripäev maijā rakstīja, ka, pēc Jūnasa Hēgseta (Jonas Högset) – Zviedrijas pašvaldību mājokļu uzņēmumu un tos apvienojošās jumta organizācijas SABO par jaunbūvēm atbildīgās personas – vērtējuma, likuma grozījumu precīzo ietekmi ir grūti novērtēt, taču viņš neuzskata, ka tie kavētu būvniecības uzņēmumu ienākšanu Zviedrijas tirgū un cīņu ar mājokļu deficītu. ”Mēs jau no paša sākuma esam teikuši, ka starptautiskajam tirgum ir jārīkojas saskaņā ar Zviedrijas tirgus nosacījumiem, ja tie vēlas šeit nostiprināties uz ilgu laiku,” pagājušā gada oktobrī Tallinā sacīja Hēgsets, kad Igaunijā tika meklēti ģenerāluzņēmēji, kas būvētu īres namus Zviedrijā.

Visticamāk, tas nemainīs Igaunijas uzņēmēju interesi par darbību Zviedrijā, bet liks viņiem savā darbībā būt tālredzīgākiem un ņemt vērā vietējos apstākļus.

Šādi likuma grozījumi maina Zviedrijā strādājošo uzņēmumu vispārējo situāciju tādā ziņā, ka Zviedrijas tirgū ienākošajiem uzņēmumiem jāmeklē izmaksu ziņā efektīvas dzīvojamo māju būvniecības metodes un jākontrolē vērtību ķēde, kas ļautu tiem kā ģenerāluzņēmējiem būt pelnošākiem nekā apakšuzņēmējiem. Tā kā Zviedrijā pašlaik ir liels mājokļu deficīts, šobrīd Zviedrijā ir vieglāk konkurēt par līgumiem ar izmaksu ziņā efektīviem industriāliem risinājumiem, nevis iet ceļu, kurā zemāku cenu piedāvā, ietaupot uz darbinieku atalgojuma un darba apstākļu rēķina.

Īsumā – ir svarīgi, lai igauņi, kas Zviedrijā darbojas būvniecībā vai citu pakalpojumu sniegšanas jomā, konkurētu ar efektīvāku darbību, kas ļauj viņiem iegūt priekšrocības salīdzinājumā ar vietējiem uzņēmumiem. Nedrīkst aizmirst, ka uzņēmuma vadīšana no attāluma vienmēr rada noteiktas papildu izmaksas, tāpēc, darbojoties tāpat (ar tādu pašu efektivitāti) kā vietējie, svešā tirgū konkurēt ir grūti.

Vai Igaunijas uzņēmumu darbība Zviedrijā ir apdraudēta?

Äripäev maija rakstā Igaunijas uzņēmēju attieksme pret jauno noteikumu stāšanos spēkā Zviedrijas tirgū bija pozitīva. Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas (Eesti Ametiühingute Keskliit) priekšsēdētājs Peeps Pētersons (Peep Peterson) sacīja, ka viņi uzskata, ka mītnes valsts koplīgumi ir jāpilda un tur spēkā esošie noteikumi jāievēro. „Tajā pašā laikā mums ir daudz informācijas, ka vairāki Igaunijas uzņēmumi šos noteikumus neievēro. Viņi riskē ar ļoti lielām summām, tostarp ar darba pārtraukšanu no vienas dienas uz otru. Tā nav saprātīga riska uzņemšanās. Jākonkurē ar gudrību, nevis ar nelegālu atalgojuma politiku.” Pēc Pētersona teiktā, tas nozīmē, ka igauņi saņem tādu pašu algu kā zviedri un uz viņiem attiecas arī citas priekšrocības un nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās, piemēram, koplīgumā. „Pret mūsu cilvēkiem izturas vienlīdzīgi ar vietējiem, un tas nodrošina Igaunijas darbiniekiem labākus apstākļus.”

Zviedrijas tirgū strādājošā būvniecības uzņēmuma Kodumaja valdes loceklis Andruss Lepiks (Andrus Leppik) sacīja, ka likuma grozījumiem nevajadzētu ietekmēt viņu darbību tur. „Mēs ievērojam koplīgumu nosacījumus. Mums tas ir bijis pats par sevi saprotams visus šos gadus, kopš darbojamies Zviedrijā.”

Pēc Lepika teiktā, viņš neuzskata, ka noteikumi Zviedrijā būtu ierobežojoši. „Mēs esam pieraduši darboties ārpus Igaunijas, un Zviedrija šajā ziņā nekādi īpaši neizceļas ar to, ka kaut kas ļoti ierobežotu vai traucētu,” viņš sacīja. Tomēr Zviedrijas tirgū viņš saskata lielu potenciālu, jo būvniecības apjoms tur pieaug.

Mainās Latvijas uzņēmuma izcīnītā kārtība

Ar 1. jūnijā spēkā stājušos likuma grozījumu tiek atcelts tā sauktais Lex Laval. Šis 2010. gadā spēkā stājies likums regulēja un precizēja no ārvalstīm uz laiku Zviedrijā darbā norīkoto darbinieku atalgojuma nosacījumus. Saskaņā ar Lex Laval lietu ārvalstu uzņēmējiem, darbojoties Zviedrijas teritorijā, bija īpašas tiesības salīdzinājumā ar vietējiem uzņēmumiem.

Likums savu nosaukumu ieguva no vairāk nekā 12 gadus senas konfrontācijas ar Latvijas būvniecības uzņēmumu Laval, no kura Zviedrijas arodbiedrības, renovējot skolas ēku Vaksholmā, pieprasīja ievērot Zviedrijā spēkā esošos koplīgumus. Latvijas būvniecības uzņēmumam, kas ievēroja Latvijas koplīgumu, tika noteikta blokāde. Arodbiedrības pieprasīja, lai, strādājot Zviedrijā, tiktu ievēroti Zviedrijā spēkā esošie likumi, taču darba devēji atsaucās uz darbaspēka brīvu kustību Eiropas Savienībā. Konflikta centrā bija darba cena. Vairākās tiesu instancēs taisnība tika atzīta Latvijas uzņēmumam, un Zviedrijai bija jāpielāgo savi likumi. Saskaņā ar Lex Laval arodbiedrībām bija tiesības pieprasīt tikai koplīgumu minimālo nosacījumu izpildi.

Līdzšinējo īpašo tiesību atcelšana un jaunā situācija rada pārmaiņas, kurās visiem Zviedrijā strādājošajiem uzņēmumiem jādarbojas uz līdzvērtīgiem pamatiem un pret tajos strādājošajiem cilvēkiem arī izturas līdzvērtīgi. Tādējādi Zviedrijas arodbiedrībām ir tiesības atteikties noteikt izņēmumus dažādu valstu uzņēmumiem.

Kopsavilkums un ieteikumi

Ja uzņēmējs plāno ienākt Zviedrijas tirgū, ir svarīgi atvēlēt laiku un noskaidrot detaļas, kas jāņem vērā, darbojoties vietējā tirgū. Svarīgi atzīmēt, ka uzņēmuma dibināšana Zviedrijā, kārtojot to pirmo reizi, var aizņemt vairākus mēnešus. Ir gadījumi, kad uzņēmēji ir domājuši, ka tas nevar būt īpaši sarežģīti, un tāpēc dažas svarīgas detaļas nav ņemtas vērā, un uzņēmuma dibināšana ir ieilgusi līdz pat gadam. Saistībā ar starptautisko naudas atmazgāšanas skandālu, kas kļuva publiski zināms, bankas Zviedrijā ir pastiprinājušas kontroles prasības attiecībā uz ārvalstu pilsoņiem, kuri vēlas atvērt bankas kontu Zviedrijā. Šie un vairāki citi jautājumi ir rūpīgi jāpārdomā pirms vēršanās iestādēs, lai spētu sniegt skaidras un precīzas atbildes.

Saviem klientiem esam teikuši, ka pirms uzņēmuma dibināšanas Zviedrijā ir ieteicams ierasties uz konsultāciju un pārrunāt visas nepieciešamās detaļas. Tas palīdz pēc iespējas samazināt laika patēriņu. Uz konsultāciju ieteicams ierasties jau pirms sadarbības līguma noslēgšanas Zviedrijā vai pat pirms cenu piedāvājuma sagatavošanas. Ja plānojat sākt darbību Zviedrijā, uzreiz jāsāk noskaidrot arī ar tur esošo tiesisko regulējumu un grāmatvedību saistītie jautājumi. Ir jāiepazīstas ar to, kādas varētu būt papildu izmaksas (laika un finanšu ziņā), darbojoties Zviedrijā.

Vai jums ir jautājumi? Mēs labprāt palīdzēsim.

Sazinieties ar mums

Sazinieties ar mums

  • Uzrakstiet mums, kas jums vajadzīgs vai kādai problēmai meklējat risinājumu.
  • Parasti mūsu konsultants ar jums sazinās, lai uzdotu dažus precizējošus jautājumus vai aicinātu uz tikšanos.
  • Kad būsim saņēmuši vajadzīgo informāciju, sagatavosim jums nesaistošu piedāvājumu un nosūtīsim to e-pastā.

Citi raksti

  • Nekustamā īpašuma pārdošana bez pārsteigumiem – kad rodas nodokļu saistības?

    Nekustamā īpašuma darījumi noteiktos apstākļos var būt atbrīvoti no ienākuma nodokļa.

    Lasīt
  • Kā uzsākt uzņēmējdarbību Zviedrijā?

    Kad uzņēmums paplašina darbību Zviedrijā, uzmanība bieži vien tiek pievērsta pārdošanai un darbu uzsākšanai, nevis grāmatvedībai. Diemžēl tieši nelielas kļūdas nodokļu reģistros vai pārskatos var radīt kavējumus un papildu izmaksas.

    Lasīt
  • Kā sākt uzņēmējdarbību Somijā?

    Daudzi mūsu klienti ir vērsušies pie Wisecounter ar vēlmi sākt uzņēmējdarbību Somijā. Bieži vien līdz tam brīdim viņiem jau ir noslēgti pirmie līgumi, preces ir ceļā un darbinieki ir gatavi sākt darbu.

    Lasīt