· Atjaunināts

No 2022. gada 1. augusta stājās spēkā vairāki būtiski grozījumi Igaunijas Darba līguma likumā (töölepingu seadus). Grozījumu pamatā bija Eiropas Savienības direktīva par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem. Likumdevēja papildinājumu galvenais mērķis ir sniegt darbiniekiem vairāk informācijas par viņu tiesībām nekā līdz šim un dot lielākas iespējas vienoties par piemērotiem darba apstākļiem.
Informēšana par darba apstākļiem, noslēdzot darba līgumu
Parasti darba līgumā vienojas par būtiskiem nosacījumiem, piemēram, darba samaksu, darba laiku, darba pienākumiem, darba vietu. No 2022. gada 1. augusta darba devējam saskaņā ar Darba līguma likuma 5. § ir pienākums sniegt darbiniekam vairāk informācijas par viņa darba apstākļiem nekā iepriekš. Darba līguma rakstiskajā dokumentā jāietver arī šāda informācija:
1. Nodokļi un maksājumi
Papildus darba samaksai un tās izmaksas kārtībai līgumā jānorāda arī darba devēja maksātie un ieturētie nodokļi un maksājumi, tostarp jānorāda iestādes, kurām nodokļi un maksājumi tiek veikti. Tāpat līgumā darbiniekam jāpaskaidro aizsardzība, ko nodrošina šie nodokļi un maksājumi, piemēram, sociālā nodokļa gadījumā darbinieks jāinformē, ka no šī nodokļa tiek finansēta veselības apdrošināšana un I un II pensiju līmenis un ka to maksā Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldei (Maksu- ja Tolliamet, EMTA).
Tādējādi darba devējam darbinieks jāinformē par turpmāk minēto:

Avots: Darba līguma likuma, Valsts dienesta likuma un Igaunijā norīkoto darbinieku darba apstākļu likuma grozījumu likumprojekta paskaidrojuma raksts
2. Apmācības
Ja darba devējs piedāvā darbiniekam apmācības un citus labumus, tie jānostiprina arī darba līgumā. Ja darba devējs apmācības nepiedāvā, par tām darbinieks nav jāinformē. Šīs tiesību normas mērķis ir nodrošināt, lai darbinieks zinātu, kādas apmācību iespējas viņam ir pie darba devēja, kā arī to, ko darba devējs sagaida attiecībā uz darbinieka dalību apmācībās.
3. Atvaļinājumi
Darba līgumā darbinieks jāinformē ne tikai par pamatatvaļinājuma ilgumu, bet arī par citiem darba devēja apmaksātajiem atvaļinājumiem, kā arī par to, ar kādiem nosacījumiem darbiniekam ir tiesības uz šādu atvaļinājumu un kāda ir šī atvaļinājuma apmaksas kārtība.
4. Darba līguma uzteikšana
Līgumā jānorāda darba līguma uzteikšanas noteikumi. Ja saskaņā ar iepriekšējām prasībām darba līgumā bija jānorāda uzteikuma termiņi vai jāatsaucas uz to, uz kāda pamata šis termiņš tiek noteikts, tad saskaņā ar grozījumiem līgumā papildus uzteikuma termiņiem jānorāda arī tas, ka līguma uzteikums notiek rakstiski reproducējamā formā, un jāpaskaidro pienākums pamatot uzteikumu.
Darba devējam uzteikums vienmēr jāpamato, savukārt darbiniekam uzteikums jāpamato tikai tad, ja viņš vēlas līgumu uzteikt ārkārtas kārtā.
5. Darba kārtības noteikumi
Darba līgumā jāatsaucas uz darba devēja noteiktajiem darba kārtības noteikumiem.
6. Virsstundu darbs
Līgumā jānorāda virsstundu darba veikšanas un kompensēšanas kārtība – virsstundu darbs notiek pēc vienošanās, un to kompensē vai nu ar brīvu laiku, vai, pusēm vienojoties, naudā (vismaz 1,5 reizes lielākā darba samaksas likmē).
7. Pārbaudes laiks
Darba līgumā jānorāda arī pārbaudes laika ilgums.
Par informēšanas pienākuma pārkāpumu darba devējam var tikt piemērots naudas sods, kas juridiskai personai var sasniegt 32 000 eiro.
Kā ir ar agrāk darbā pieņemto darbinieku darba līgumiem?
Ja darbinieks pieņemts darbā no 2022. gada 1. augusta, ar viņu noslēgtā darba līguma rakstiskajā dokumentā (darba līgumā vai tā pielikumā) jāietver visi iepriekš minētie punkti. Likums neprasa grozīt darba līgumus ar esošajiem darbiniekiem, taču, ja darbinieks vēlas informāciju par šiem nosacījumiem, darba devējam ir pienākums to sniegt.
Pārbaudes laiks
Jaunajā Darba līguma likuma redakcijā ar pārbaudes laiku saistītais ir apkopots atsevišķi § 10¹. Papildus tam, ka pārbaudes laika ilgums turpmāk vienmēr rakstiski jānostiprina darba līgumā, ir vērts zināt, ka saskaņā ar jauno likuma redakciju pārbaudes laikā neieskaita laiku, kad darbinieks nevarēja pildīt darba pienākumus, it īpaši, ja viņš bija īslaicīgi darbnespējīgs vai izmantoja atvaļinājumu. Pārbaudes laiks pagarinās par šo laiku. Šī paragrāfa mērķis ir dot gan darba devējam, gan darbiniekam pietiekami daudz laika, lai pārliecinātos, ka darbs darbiniekam ir piemērots. Ja gan darbinieks, gan darba devējs vēlas, lai pārbaudes laiks nepagarinātos par prombūtnes laiku, tas jānostiprina līgumā.
Svarīgi zināt arī to, ka, pagarinot terminētu darba līgumu vai noslēdzot to pēc kārtas līdzīga darba veikšanai, jaunu pārbaudes laiku piemērot nevar.
Nelabvēlīga attieksme
Jaunajā likuma redakcijā ir jauns paragrāfs, kura mērķis ir aizsargāt darbinieku pret nelabvēlīgu attieksmi. Pret darbinieku nedrīkst izturēties nelabvēlīgi tāpēc, ka viņš aizstāv savas tiesības, vērš uzmanību uz to pārkāpumiem vai atbalsta kolēģi viņa tiesību aizstāvībā. Piemēram, ja darbinieks ir strādājis virsstundas, bet darba devējs atsakās tās kompensēt.
Lai novērtētu nelabvēlīgu attieksmi, darbinieka situāciju salīdzina ar viņa iepriekšējo situāciju, nevis ar citām personām vai grupām. Ja iepriekšējais likums koncentrējās uz diskriminācijas aizliegumu dzimuma vai etniskās piederības dēļ, tad turpmāk nevienlīdzīgas attieksmes pamati ir plašāki. Īsi sakot, darba devējam ir pienākums vienādi izturēties pret darbiniekiem ar līdzīgu atbildību un darba pienākumiem.
Darbs piemērotos apstākļos
No direktīvas izriet divi principi, kas darba devējam jāievēro un kas regulēti ar jauno Darba līguma likumā iekļauto § 18¹.
1. Piemērotu darba apstākļu pieprasīšana
Darbiniekam ir tiesības pieprasīt no darba devēja piemērotus darba apstākļus. Likumā atsevišķi norādīts, ka darbiniekam ir tiesības lūgt strādāt uz beztermiņa darba līguma pamata vai pilnu darba laiku. Darba devējam ir pienākums izvērtēt, vai darbinieka lūgumu iespējams apmierināt. Atteikuma gadījumā darba devējam darbiniekam jāatbild rakstiski reproducējamā formā 14 kalendāro dienu (2 nedēļu) laikā. Ja darbinieks četru mēnešu laikā iesniedz vairāk nekā vienu lūgumu par piemērotiem darba apstākļiem, darba devējam ir tiesības uz tiem neatbildēt.
2. Darbs pie cita darba devēja
Likuma grozījumi precizē, ka darba devējs vairs nevar aizliegt darbiniekam strādāt pie cita darba devēja ārpus darba laika. Tomēr darbu pie cita darba devēja nepieciešamības gadījumā var ierobežot ar konkurences ierobežojuma vienošanos. Likumā noteiktas precīzas prasības šādai vienošanās (Darba līguma likuma 23. §). Ja tās netiek izpildītas, vienošanās ir spēkā neesoša.
Atvaļinājuma naudas izmaksa
Ja darba devējs un darbinieks nav vienojušies citādi, atvaļinājuma naudu darbiniekam izmaksā ne vēlāk kā priekšpēdējā kalendārajā darba dienā (kalendārā darba diena: pirmdiena – piektdiena). Tātad, piemēram, ja darbinieka atvaļinājums sākas trešdienā, atvaļinājuma nauda jāizmaksā ne vēlāk kā pirmdienā.
Kopsavilkumā
Saskaņā ar jauno likuma redakciju informācijas apjoms, par kuru darba devējam rakstiski jāinformē darbinieks, stājoties darbā, ir ievērojami lielāks nekā iepriekš. Mainījās pārbaudes laika regulējums – jauninājumi ir pārbaudes laika apturēšana un pārbaudes laika piemērošanas ierobežojumi. Darbiniekam radās tiesības pieprasīt elastīgus un piemērotus darba apstākļus, kā arī tika pievienotas normas par nelabvēlīgu attieksmi. Precizēta arī atvaļinājuma naudas izmaksas kārtība. Iepriekš minētais likuma grozījumu uzskaitījums nav izsmeļošs, taču esam izcēluši galveno, kas attiecas uz visiem Igaunijas uzņēmumiem.