· Atjaunināts

Saskaņā ar Igaunijas Statistikas pārvaldes (Statistikaamet) datiem Zviedrija ir Igaunijas trešais lielākais eksporta tirgus, kurā paplašināties, kad darbības lauks Igaunijā kļuvis par šauru. Igaunijas uzņēmēji izvēlas Zviedriju tās ērtās ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ, zviedri runā ļoti labā angļu valodā, valstī ir augsts dzīves līmenis un stabila ekonomiskā vide. Minētie pozitīvie aspekti bieži atsver ne tik patīkamo darbības pusi Zviedrijā – stingros darba likumus un sarežģīto un laikietilpīgo pastāvīgu zviedru sadarbības partneru atrašanu un viņu uzticības iegūšanu.
Eiropas Savienības pilsonim ir likumīgs pamats uzņēmējdarbības uzsākšanai Zviedrijā
Ārvalstu pilsoņiem, kuri vēlas dibināt uzņēmumu Zviedrijā, piemēro atšķirīgus noteikumus atkarībā no tā, vai runa ir par Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts pilsoni vai ne. ES un EEZ valsts pilsonim ir tiesības dzīvot ES valstī, kas nav viņa izcelsmes valsts, ja viņš spēj sevi tur uzturēt. Tas nozīmē, ka ES, tostarp Igaunijas, pilsoņiem ir tiesības dibināt uzņēmumu Zviedrijā bez uzturēšanās atļaujas.
Dažādās uzņēmējdarbības formas Zviedrijā
Tāpat kā citās valstīs, arī Zviedrijā uzņēmēji var izvēlēties starp vairākām uzņēmējdarbības formām. Minēsim šādas formas un to piemērotākos latviskos atbilsmes:
Enskild näringsverksamhet/enskild firma – individuālais komersants (pašnodarbināta persona)
Handelsbolag – pilnsabiedrība
Kommanditbolag – komandītsabiedrība
Ekonomisk förening – kooperatīvā sabiedrība
Ideell förening – biedrība (bezpeļņas organizācija)
Aktiebolag – akciju sabiedrība, Igaunijas izpratnē līdzvērtīga sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (osaühing, OÜ)
Izplatītākā uzņēmējdarbības forma Zviedrijā: AB jeb aktiebolag
AB jeb aktiebolag būtībā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. AB savukārt iedalās privātās jeb privātajās AB, kas ir līdzīgas Igaunijas sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (OÜ), un publiskajās AB, kas pēc būtības ir līdzīgas Igaunijas akciju sabiedrībām (aktsiaselts, AS).
Galvenā atšķirība ir tā, ka ar publisko AB akcijām var tirgoties biržā, bet ar privāto AB akcijām – ne. Būtiska atšķirība ir arī akciju kapitāla apmērā: privātās AB minimālais akciju kapitāls ir 25 000 Zviedrijas kronu, bet publiskajām AB kapitāla prasība ir vismaz 500 000 SEK.
Ja privātās AB valdes locekļu minimālais skaits ir viens, tad publiskajām AB – vismaz trīs. Padome ir obligāta tikai publiskajām AB, turklāt publiskajās AB jāieceļ izpilddirektors. Publiskajām AB revīzija vienmēr ir obligāta, taču noteiktos apstākļos revīzija ir obligāta arī privātajām AB.
AB dibināšana ir strukturēts process, kas prasa ievērot noteiktus soļus un izpildīt paredzētās prasības.
Sīkāk par privātās AB jeb Igaunijas izpratnē sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanu Zviedrijā
1. Akciju kapitāls
Kā jau minēts, privātās AB dibināšanai nepieciešams 25 000 Zviedrijas kronu liels akciju kapitāls vai tādas pašas vai lielākas vērtības manta, piemēram, mašīnas vai iekārtas, ko izmanto kā mantisko ieguldījumu. Mantiskā ieguldījuma vērtības pietiekamību jāapliecina revidentam.
2. Uzņēmuma nosaukums
Izvēloties AB nosaukumu, jāņem vērā, ka firmai jāatšķiras no citu reģistrētu uzņēmumu nosaukumiem. Nosaukums jāapstiprina Zviedrijas Uzņēmumu reģistram. Reģistrācijas pieteikumā ieteicams norādīt vismaz trīs iespējamos nosaukumus – tas dod uzņēmējam lielāku rīcības brīvību, un pieteikumu nenoraida tikai tāpēc, ka vienīgais nosaukums nav piemērots.
3. Uzņēmuma adrese
Uzņēmuma juridiskajai adresei jāatrodas Zviedrijā, ārvalstu adreses izmantot nevar. Šāda ir Zviedrijas Uzņēmumu reģistra prasība kopš 2020. gada 17. augusta.
4. Statūti un valsts nodeva
Dibinot uzņēmumu, jāsagatavo dibināšanas akts (līdzīgs dibināšanas lēmumam Igaunijā) – īpašs dokuments, kurā precīzi aprakstīti dibinātāju plāni, kapitāla piesaiste un cita būtiska informācija. Aktam ir noteiktas formas prasības, kas precīzi jāievēro. Dokumentā jāiekļauj arī uzņēmuma statūtu projekts. Pieteikuma iesniegšanas brīdī Uzņēmumu reģistrā dibināšanas akts nedrīkst būt vecāks par 6 mēnešiem.
Pirms dibināšanas dokumentu iesniegšanas jāizveido arī dalībnieku reģistrs, kurā ir informācija gan par daļām, gan dalībniekiem. Dalībnieku reģistrs ir publisks dokuments.
Dibināšanas aktu kopā ar nepieciešamajiem pielikumiem var iesniegt Uzņēmumu reģistrā ar e-pakalpojuma starpniecību. Šim nolūkam nepieciešama piekļuve Zviedrijas e-pakalpojumiem jeb BankID, kura saņemšanai savukārt vajadzīgs Zviedrijas personas kods jeb personnummer. Dibināšanas dokumentus reģistram var nosūtīt arī ar parasto pastu.
Valsts nodeva par uzņēmuma reģistrāciju Zviedrijas Uzņēmumu reģistrā e-pakalpojumā ir 1900 Zviedrijas kronu, bet papīra formā – 2200 Zviedrijas kronu.
5. Akcionāri un valde
AB ir četras pārvaldes institūcijas:
Dalībnieku sapulce ir sabiedrības augstākā lēmējinstitūcija. Dalībnieku sapulcē dalībnieki lemj par svarīgākajiem jautājumiem. Pie tiem pieder gada pārskata apstiprināšana, valdes un revidentu ievēlēšana un statūtu grozīšana.
Valde atbild par uzņēmuma organizāciju un vadību. Parasti valdi ieceļ dalībnieku sapulce.
Izpilddirektoru ieceļ valde, un viņš atbild par uzņēmuma ikdienas vadību saskaņā ar valdes norādījumiem. Privātajām AB izpilddirektors nav jāieceļ, taču to var darīt.
Revidentus arī ieceļ dalībnieku sapulce. Revidenta uzdevums ir dalībnieku un citu ieinteresēto personu vārdā pārbaudīt sabiedrības gada pārskatus un finanšu pārskatus, kā arī vadības un izpilddirektora darbību. Revidenta nepieciešamību nosaka uzņēmuma darbības apjoms un darbinieku skaits.
Revidents ir nepieciešams, ja pēdējo divu pārskata gadu laikā izpildīti divi no šiem nosacījumiem:
- vairāk nekā 3 darbinieki (vidēji)
- aktīvu apjoms lielāks par 1,5 miljoniem Zviedrijas kronu
- neto apgrozījums virs 3 miljoniem Zviedrijas kronu
No uzņēmuma darbības izrietošā revidenta prasība privātajām AB tādējādi piemērojama tikai no trešā pārskata gada.
Saskaņā ar likumu privātajai AB jābūt valdei, kurā ir vismaz viens loceklis un viens valdes locekļa aizstājējs. Ja neviens no valdes locekļiem vai aizstājējiem nedzīvo Zviedrijā un viņiem nav pastāvīga Zviedrijas personas koda, uzņēmumam jāieceļ arī juridiskā kontaktpersona Zviedrijā.
6. Bankas izziņa
Ja par AB daļām maksā naudā, dibināšanas laikā jāiesniedz bankas izziņa. Izziņai jāapliecina, ka pamatkapitāls iemaksāts uzņēmuma dibināšanas kontā, ko atvērusi uzņēmumu dibinošā persona. Ja Zviedrijā nav iespējams atvērt bankas kontu, kontu var atvērt arī Igaunijā – tas ir laikietilpīgs un darbietilpīgs process, taču priekšroka tiek dota bankas kontam Zviedrijā.
7. Ziņošana par patiesajiem labuma guvējiem
No brīža, kad esat reģistrējis akciju sabiedrību, jums ir četras nedēļas laika, lai ziņotu Zviedrijas Uzņēmumu reģistram par patiesajiem labuma guvējiem. Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem var iesniegt elektroniski, un jāsamaksā arī valsts nodeva 250 kronu (~23 eiro).
Reģistrācijas numura piešķiršana dod tiesības sākt darbību
Ja visi dokumenti ir iesniegti un ir pareizi un ierēdņiem nerodas papildu jautājumi, Zviedrijas Uzņēmumu reģistrs (Bolagsverket) reģistrē AB un piešķir uzņēmumam organizācijas numuru jeb reģistrācijas numuru. Kad reģistrācija pabeigta, uzņēmums kļūst par oficiālu juridisku personu un var sākt darbību.
Kas notiek, ja reģistrācija no pirmās reizes neizdodas? Ja dokumentos ir trūkumi vai kaut kas jāmaina, Bolagsverket nosūta par to attiecīgu vēstuli, kurā norādīts arī labojumu iesniegšanas termiņš.
Tā kā, dibinot uzņēmumu Zviedrijā, ļoti precīzi jāievēro noteiktās formas prasības, iesakām dibināšanā izmantot speciālista palīdzību, kas var palīdzēt sagatavot dokumentus un pamanīt iespējamās problēmvietas. Aicinām jūs uz konsultāciju mūsu Zviedrijas birojā (atrodamies ostas tuvumā Lidingö salā) vai tiešsaistē. Paziņojiet mums par savu vēlmi, izmantojot zemāk esošo veidlapu, vai zvaniet +372 5345 9464. Pirmā konsultācija pie mums ir bez maksas.