· Atjaunināts

Ir sācies jauns gads, un līdz ar to valsts likumos ir stājušās spēkā vairākas nodokļu politikas izmaiņas, kas skar gan privātpersonas, gan uzņēmējus. Šajā rakstā apkopotas svarīgākās izmaiņas un tas, kas saistībā ar tām jāņem vērā.
Jaunā ieturamā ienākuma nodokļa likme ir 22%
Ienākuma nodoklis, ko pirmo reizi ieviesa Lielbritānijā 1799. gadā kā pagaidu nodokli valsts kara izdevumu segšanai, mūsdienās ir kļuvis par vienu no galvenajiem valstu, kā arī Igaunijas pašvaldību ienākumu avotiem. Tas ir nodoklis, ar ko apliek personas vai uzņēmuma gūtos ienākumus (darba samaksa, ienākumi no uzņēmējdarbības, kapitāla pieaugums no īpašuma atsavināšanas, īres ienākumi un licences maksas, procenti, dividendes u. c.). 2025. gadā neapliekamais minimums ir līdz 654 eiro mēnesī un līdz 7848 eiro gadā. Šeit ir svarīgi zināt, ka no 2026. gada tas būs 700 eiro mēnesī un 8400 eiro gadā un vairs nebūs atkarīgs no personas ienākumiem (izzudīs tā sauktais „nodokļu kupris“).
- gadā izzuda zemākā dividenžu ienākuma nodokļa likme 14/86, kā arī no fiziskai personai izmaksātajām dividendēm ieturamais ienākuma nodoklis 7% apmērā. No 2025. gada ienākuma nodokļa likme ir 22% no izmaksājamās summas (ja piešķirtas dividendes 100 000 eiro apmērā, no tām 22 000 eiro ir ienākuma nodoklis un 78 000 eiro tiek izmaksāti dividenžu saņēmējam). Šīs izmaiņas ir būtiskas, jo var mainīt dividenžu sadales stratēģiju, īpaši tiem, kuri ir guvuši labumu no izdevīgākiem nosacījumiem, ņemot vērā, ka no šī gada no katras dividendes jāmaksā vairāk nodokļu, jo izdevīgais nodokļu atvieglojums ir izzudis. Šeit iesakām vērsties pie mūsu grāmatvežiem, kuri palīdzēs izvērtēt, kāda ir labākā turpmākā stratēģija: vai ir saprātīgi turpināt dividenžu izmaksu tāpat kā līdz šim vai apsvērt kādu citu stratēģiju, piemēram, peļņas reinvestēšanu uzņēmumā, kas nodokļu saistību ziņā var būt izdevīgāka.
PVN likmes izmaiņas
Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa jeb pārdošanas nodoklis, ar ko apliek preču un pakalpojumu pārdošanu, un, lai gan PVN maksātāji ir ražotāji/izplatītāji, faktiski to maksā patērētājs.
- No 2025. gada 1. janvāra PVN likme izmitināšanai un izmitināšanai ar brokastīm ir pieaugusi no līdzšinējiem 9 procentiem līdz 13 procentiem, bet preses izdevumu PVN likme pieauga no 5 procentiem līdz 9 procentiem.
- Turklāt 2025. gadā no 1. jūlija stāsies spēkā pagaidu standarta PVN likme 24%, kas būs spēkā līdz 2028. gada 31. decembrim. Nodokļa likmes pieaugums radīs cenu kāpumu
Ar sociālo nodokli saistītās izmaiņas
Sociālo nodokli Igaunijā maksā uzņēmumi un individuālie komersanti (FIE), un tā mērķis ir nodrošināt darbiniekiem nākotnē sociālos pabalstus. Sociālā nodokļa maksātājiem ir noteikta vienota minimālā sociālā nodokļa saistību likme. Šogad minimālo sociālā nodokļa saistību pamatā esošā mēneša likme ir 820 eiro. Tas nozīmē, ka minimālās sociālā nodokļa saistības darba devējam ir 270,60 eiro mēnesī:
-> Igaunijā sociālā nodokļa likme ir 33%. Tādēļ, ja mēneša likme ir 820 eiro, minimālo sociālā nodokļa summu aprēķina šādi: 820 * 33% = 270,60 €.
Ja uzņēmēja ienākumi ir mazāki par 820 eiro, bet darbinieks vēlas būt sociāli apdrošināts, darba devējam tik un tā jāmaksā sociālais nodoklis vismaz 270,60 eiro apmērā; savukārt, ja uzņēmēja ienākumi pārsniedz 820 eiro, sociālo nodokli viņš maksā atbilstoši saviem faktiskajiem ienākumiem.
- gada 1. janvārī stājās spēkā paaugstinātā iemaksu likme pensiju 2. līmenī (II pensionisammas), proti, ir iespēja izvēlēties, vai savā līmenī iemaksāt 4% vai 6% no bruto algas. Tajā pašā laikā pēc noklusējuma saglabājas arī līdzšinējie 2%, proti, iemaksu likmes paaugstināšana nav obligāta.
Drošības nodoklis
Drošības nodoklis (julgeolekumaks) ir 2% no bruto algas (summa, ko darbinieks nopelna, pirms tiek atskaitīti nodokļi un citi maksājumi, piemēram, sociālais nodoklis, drošības nodoklis, bezdarba apdrošināšana u. c.). Drošības nodoklis būs spēkā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. Tas ir nodoklis valsts drošības sistēmas atbalstam un sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai; tas palīdz finansēt aizsardzības un drošības nozari. Der zināt, ka tas nesamazina ar ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, jo ienākuma nodokli joprojām aprēķina no visas bruto algas. Savukārt bezdarba apdrošināšanas iemaksa un fondēto pensiju iemaksa to samazina, jo tās tiek atskaitītas no bruto algas pirms ienākuma nodokļa aprēķināšanas.
Bezdarba apdrošināšanas iemaksa
Attiecībā uz bezdarba apdrošināšanas iemaksu ar 2025. gadā spēkā stājušos nodokļu izmaiņām grozījumi nav veikti, un tā paliek tāda pati kā iepriekšējā gadā (1,6% darbiniekam un 0,8% darba devējam).
Veselības un sporta izdevumi
No šī gada darbinieka veselības veicināšanai veiktie izdevumi līdz 400 € gadā netiek aplikti ar nodokli kā papildu labums (erisoodustus). Pie izdevumiem pieder veselības un sporta izdevumi (piemēram, dalības maksa publiskā sporta pasākumā, sporta kluba abonements u. c.), un jāņem vērā, ka, ja pakalpojuma sniedzējs ir PVN maksātājs, kompensējamā summa ir ar PVN; no darbinieka vajadzībām veiktajiem veselības un sporta izdevumiem nevar atskaitīt priekšnodokli, un šo summu nevar pārnest uz citiem darbiniekiem. Der zināt arī to, ka darbinieka veselības veicināšanai paredzētos neapliekamos izdevumus var sadalīt pa visu gadu nevienmērīgi, proti, vairs nav ierobežojuma izmantot 100 eiro ceturksnī, turklāt ir paplašināts to pakalpojumu loks, kurus var kompensēt bez nodokļa. Piemēram, šo pakalpojumu vidū tagad ir arī masāža un zobārstniecības pakalpojumi.
Kompensācija par personīgā vieglā automobiļa izmantošanu
Kompensācijai par personīgā vieglā automobiļa izmantošanu ir noteikts ar nodokli neapliekamais limits, proti, kompensāciju var maksāt par tāda vieglā automobiļa izmantošanu, kas nav darba devēja īpašumā vai valdījumā. Pamatojoties uz darba braucienu uzskaiti, tā ir 0,50 € par katru darba brauciena kilometru, bet ne vairāk kā 550 € par vienā kalendārajā mēnesī veiktajiem braucieniem. Tajā pašā laikā darba devējs drīkst noteikt arī zemāku kilometra cenu, piemēram, tāpat kā agrāk 35 centus, taču, lai izpildītu nodokļa atbrīvojuma nosacījumu, nedrīkst pārsniegt nevienu no limitiem.
Mehānisko transportlīdzekļu nodoklis (automaks)
Tas ir no šī gada ieviests jauns nodoklis, ko maksā visi satiksmes reģistrā reģistrēto mehānisko transportlīdzekļu īpašnieki vai atbildīgie lietotāji. Nodoklis sastāv no divām daļām – mehānisko transportlīdzekļu nodokļa un transportlīdzekļa reģistrācijas nodevas. Aplikšanas pamatā ir mehānisko transportlīdzekļu ietekme uz vidi – CO2 īpatnējās emisijas un masa. Aprēķinot maksājamo summu, ņem vērā automašīnas vecumu, bāzes daļu, CO2 daļu un pēc pilnās masas aprēķināto daļu. Maksājamā summa tiek paziņota gada sākumā, un šogad maksāšanas termiņi ir 15. jūnijs (puse no maksājuma summas) un 15. decembris (atlikusī daļa). Tomēr visu summu var samaksāt arī līdz 15. jūnijam.
Zemes nodoklis
- gadā daudzās pašvaldībās mainījās nodokļa likmes. Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes (Maksu- ja Tolliamet, MTA) zemes nodokļa pakalpojuma vadītāja Rīta Parksepa (Riita Parksepp) ir norādījusi, ka dzīvojamās apbūves zemei un lauksaimniecības zemes pagalma zemei nodokļa likmes šogad būs robežās no 0,1 līdz 1%, bet lauksaimniecības zemes nodokļa likme visur joprojām paliek 0,1–0,5 procentu robežās.
- Šogad tika ieviests zemes nodokļa pieauguma aizsardzības mehānisms, lai novērstu strauju sadārdzinājumu. Ja zemes gabala zemes nodoklis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaug vairāk nekā par 50% vai 20 eiro, tas var pieaugt tikai šo ierobežojumu robežās. Savukārt, ja pieaugums ir mazāks par 20 eiro, zemes nodoklis pieaug tieši par 20 eiro. Taču svarīgi minēt, ka, ja zemes gabalam ir nodokļa atbrīvojumi vai atvieglojumi, zemes nodoklis var pieaugt vairāk nekā par 50% vai 20 eiro.
- Tika mainīti arī pirmā daļmaksājuma samaksas nosacījumi: ja zemes nodoklis pārsniedz 100 eiro, jāsamaksā vismaz puse no pirmā daļmaksājuma, bet ne mazāk kā 100 eiro. Ja zemes nodoklis ir mazāks par 100 eiro, visa summa jāsamaksā uzreiz.
Minimālā alga ir 886 eiro
Pagājušajā gadā minimālā darba samaksa par pilna laika darbu bija 820 eiro mēnesī. Šogad tā pieauga par 66 eiro un 2025. gadā ir 886 eiro mēnesī un 5,31 eiro stundā. Tādējādi minimālā alga ir pieaugusi par astoņiem procentiem un veido 43 procentus no prognozētās vidējās algas.
Ārvalstu komandējumi
Darbinieku ārvalstu komandējuma dienas naudu bez nodokļa var izmaksāt līdz 75 eiro dienā par pirmajām 15 dienām, bet ne vairāk kā par 15 dienām kalendārajā mēnesī; pārējām dienām dienas naudas limits ir 40 eiro dienā. Ar komandējumu saistītās izmaksas var būt visas tieši ar komandējumu saistītās izmaksas, piemēram, transports un izmitināšana, taču pie tām nepieder ēdināšana. Svarīgi atzīmēt, ka komandējumos Igaunijas iekšienē dienas naudu izmaksāt nav iespējams.
1 un 2 centu monētas izzūd
Maksājot skaidrā naudā, summu noapaļo līdz tuvākajiem pieciem centiem (attiecīgi uz augšu vai uz leju līdz tuvākajai summai, kas dalās ar pieci); uz pārskaitījumiem un karšu maksājumiem tas neattiecas.
Izmantojiet speciālista palīdzību
Šajā rakstā ir izklāstītas uzņēmējiem svarīgākās izmaiņas, par kurām ir svarīgi būt informētiem. Par katru atsevišķu gadījumu vienmēr ir ieteicams sīkāk konsultēties ar mūsu darbiniekiem, lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem vai nepareizas interpretācijas.