· Atjaunināts

Igaunijas uzņēmumi, kas darbojas Zviedrijā, bieži saskaras ar jautājumu – atzīt vai neatzīt, ka tiem Zviedrijā ir izveidojusies pastāvīgā pārstāvniecība. Ja pastāvīgā pārstāvniecība izveidojas, no Zviedrijā gūtajiem ienākumiem Zviedrijas valstij jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tāpēc Igaunijas un citu tādu valstu uzņēmēji, kurās uzņēmuma peļņa netiek aplikta ar nodokli, cenšas izvairīties no pastāvīgās pārstāvniecības reģistrēšanas Zviedrijā. Taču tas bieži rada zināmus riskus un var izraisīt jautājumus Zviedrijas Nodokļu aģentūrā (Skatteverket).
Turpmāk rakstā sniegts pārskats par to, uz kāda pamata rodas pastāvīgā pārstāvniecība un kādi nodokļi ar to saistīti. Raksts palīdzēs izvērtēt, cik lietderīgi ir izvairīties no pastāvīgās pārstāvniecības izveidošanās Zviedrijā.
Kas ir pastāvīgā pārstāvniecība Zviedrijā un kā to nosaka?
Nosakot pastāvīgo pārstāvniecību, vadās pēc tā, kur notiek pastāvīga uzņēmējdarbība. Ar pastāvīgās pārstāvniecības palīdzību tiek noteikti pienākumi, no kuriem svarīgākie ir ienākumu un izdevumu deklarēšana un ienākuma nodokļa maksāšana. Pastāvīgā pārstāvniecība var izveidoties dažādos veidos, taču vispirms jābūt izpildītiem trim pamatkritērijiem:
Attiecīgajā vietā notiek pamatdarbība. Piemērs: uzņēmums, kas piedāvā programmatūras risinājumus, īrē biroju un pieņem darbā pārdevēju, kurš pārdod produktus Zviedrijas klientiem, – tā ir pamatdarbība Zviedrijā. Turpretī, ja birojā strādā datu analītiķi un pārdošana Zviedrijā nenotiek, tā ir palīgdarbība, un pastāvīgā pārstāvniecība Zviedrijā nerodas.
Darbība notiek vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā vietā
Darbība ir pastāvīga (ilgst vairāk nekā 6 mēnešus)
Vispirms ir vērts pārbaudīt, vai uzņēmums atbilst šiem trim kritērijiem. Ja atbilst, tā ir pastāvīgā pārstāvniecība. Ja kritēriji nav izpildīti, jāapsver arī izņēmumi. Piemēram, pastāvīgā pārstāvniecība var izveidoties, ja tiek veikti sezonas darbi (ogu lasīšana) mazāk nekā 6 mēnešus gadā, taču vairākus gadus pēc kārtas. Otrs piemērs ir no mežsaimniecības nozares un attiecas uz darbības norises vietu. Pastāvīgā pārstāvniecība Zviedrijā izveidojas arī tad, ja uzņēmums veic darbus vairākos dažādos objektos, bet pasūtītājs vienmēr ir viens un tas pats.
Pastāvīgā pārstāvniecība Zviedrijā un ienākumu aplikšana ar nodokli
Ja izveidojas pastāvīgā pārstāvniecība, reizi gadā jādeklarē ar uzņēmuma darbību Zviedrijā saistītie ienākumi un izdevumi. Ja rodas peļņa, jāmaksā ienākuma nodoklis, kas Zviedrijā kopš 2021. gada ir 20,6%. Igaunijā uzņēmumu ienākuma nodokļa no gūtās peļņas nav, un peļņa tiek aplikta ar nodokli tikai tad, ja uzņēmums nolemj sadalīt dividendes. Sākumā var šķist, ka no Zviedrijā nopelnītajiem ienākumiem nodoklis jāmaksā divreiz, taču patiesībā valstis ir noslēgušas savstarpēju konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Tā ļauj Igaunijas uzņēmumam, kas pastāvīgās pārstāvniecības dēļ ir samaksājis Zviedrijā ienākuma nodokli no uzņēmuma peļņas, ieskaitīt to dividenžu ienākuma nodoklī. Igaunijā dividenžu ienākuma nodokļa kopējās izmaksas privātpersonām ir ~25%. Ja uzņēmējs vēlas izņemt peļņu no uzņēmuma dividenžu veidā, viņam Igaunijā jāmaksā ienākuma nodoklis tikai šīs starpības apmērā.
Taču, ja Igaunijas uzņēmums ar pastāvīgo pārstāvniecību Zviedrijā vēlas peļņu ieguldīt uzņēmuma darbības attīstībā, situācija ir citāda. Tādas elastības kā Igaunijas uzņēmējdarbības vidē nav, jo ienākuma nodoklis jāmaksā jebkurā gadījumā.
Uzņēmējdarbība Zviedrijā ir saistīta ar Zviedrijas biznesa paražām, iespējām un arī pienākumiem. Ja Zviedrijas Nodokļu aģentūra nolemj, ka pastāvīgā pārstāvniecība tomēr ir Zviedrijā, tai ir tiesības ienākuma nodokli piedzīt par pagātni. Tāpēc, nosakot pastāvīgo pārstāvniecību, jāvadās pēc konkrētā uzņēmuma specifikas un ļoti rūpīgi jāizsver ar biznesa plānu saistītie riski.
Iesakām piesaistīt konsultantu, ar kuru pārrunāt pastāvīgās pārstāvniecības jautājumu. Wisecounter speciālisti jums šajā jautājumā labprāt palīdzēs.