· Atjaunināts

Igaunijas uzņēmējiem, kas darbojas Zviedrijā, bieži vien nav precīza priekšstata par to, kādi ir Zviedrijas nodokļi, kad un uz kāda pamata tie jāmaksā. Pie mums bieži vēršas uzņēmēji ar jautājumu, kāpēc radās konkrēts nodokļu pienākums un ko varēja darīt citādi. Tāpēc pirms darbības uzsākšanas Zviedrijā katram uzņēmējam ir lietderīgi noskaidrot, kādi nodokļu pienākumi pret Zviedrijas valsti viņam radīsies, darbojoties Zviedrijā. Ārvalstu uzņēmumiem ir 3 galvenie nodokļu pienākumi: uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšana no peļņas, pievienotās vērtības nodokļa maksāšana un nodokļu maksāšana par darbiniekiem.
Rakstā "Nodokļu izmaiņas Igaunijas uzņēmējiem, kas darbojas Zviedrijā" mēs noskaidrojām, kādos gadījumos darba devējam rodas pienākums maksāt nodokļus par darbiniekiem Zviedrijā. Šoreiz īsumā aplūkosim Zviedrijas nodokļus, proti, uzņēmumu ienākuma nodokļa un PVN pienākuma rašanos.
Pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli rodas tad, kad uzņēmumam Zviedrijā izveidojas pastāvīgā pārstāvniecība. Uzņēmējs, kura mērķis ir kādreiz nākotnē veikt uzņēmējdarbību Zviedrijā, informācijas vākšanas laikā noteikti jau ir saskāries ar jēdzienu „pastāvīgā pārstāvniecība”. Kad izveidojas pastāvīgā pārstāvniecība, uzņēmumam rodas pienākums deklarēt Zviedrijā gūtos ienākumus un izdevumus un maksāt no peļņas uzņēmumu ienākuma nodokli. Ienākuma nodokļa likme katru gadu mainās, taču parasti tā ir 20–22%. 2021. gadā uzņēmumu ienākuma nodoklis ir 20,6%.
Zviedrijas nodokļi un „pastāvīgā pārstāvniecība”
Lai izveidotos pastāvīgā pārstāvniecība, jābūt izpildītiem 3 kritērijiem:
Uzņēmējdarbība tiek veikta noteiktā vietā
Vieta tiek izmantota pastāvīgi
Šajā vietā tiek veikta tikai vai galvenokārt uzņēmuma pamatdarbība
Ar šiem kritērijiem dažādās situācijās saistītas arī dažādas nianses. Tomēr vairumā gadījumu uzņēmējs var rēķināties ar to, ka, ja viņš vienā konkrētā vietā ilgāk par 6 mēnešiem veic savu pamatdarbību, uzņēmumam izveidojas pastāvīgā pārstāvniecība. Jāņem vērā arī tas, ka, ja uzņēmumam reiz ir izveidojusies pastāvīgā pārstāvniecība, tā saglabājas līdz darbības izbeigšanai.
Divi „pastāvīgās pārstāvniecības” piemēri:
Piemērs Nr. 1: Automehhaanik OÜ nomā darbnīcu Stokholmā un 10 mēnešus apkalpo kravas automašīnas. Automehhaanik OÜ veic automašīnu remontu arī Igaunijā, tātad tā ir uzņēmuma pamatdarbība. Tā kā uzņēmumam ir noteikta vieta, kur tas ilgāk par 6 mēnešiem veic savu pamatdarbību, ir izveidojusies pastāvīgā pārstāvniecība, un Zviedrijā gūtie ienākumi un izdevumi jādeklarē Zviedrijā, kā arī no peļņas Zviedrijā jāmaksā ienākuma nodoklis.
Piemērs Nr. 2: Automehhaanik OÜ nomā Stokholmā biroju savam grāmatvedim. Grāmatvedis dzīvo Stokholmā un visu gadu kārto uzņēmuma grāmatvedību. Tā kā Zviedrijā veiktā darbība nav uzņēmuma pamatdarbība, pastāvīgā pārstāvniecība neizveidojas, lai gan uzņēmums Zviedrijā atrodas vienā un tajā pašā adresē ilgāk par 6 mēnešiem.
Ir situācijas, kad pastāvīgās pārstāvniecības izveidošanās sniedz priekšrocības. Viena no tām ir tad, ja jūs nosūtāt darbiniekus uz ilgāku laiku strādāt Zviedrijā un jums no viņu algām jāmaksā ienākuma nodoklis. Ārvalstu uzņēmumi, kuriem ir pastāvīgā pārstāvniecība, ienākuma nodokļa aprēķināšanai var izmantot Zviedrijas nodokļu tabulas. Atkarībā no algas lieluma pēc nodokļu tabulas aprēķinātā ienākuma nodokļa likme ir 20–25%. Ja uzņēmumam pastāvīgās pārstāvniecības nav, jāpiemēro 30% likme neatkarīgi no algas lieluma.
„Pastāvīgā pārstāvniecība” ir jēdziens, kas bieži parādās dažādos nodokļu noteikumu tekstos, taču diemžēl lieta ir vēl sarežģītāka, nekā sākumā varētu šķist. Zviedrijas Nodokļu aģentūra (Skatteverket) lieto divus terminus – „fast driftställe” un „fast etableringsställe”. Tie izklausās līdzīgi, taču tiešā tulkojumā tie nozīmētu „pastāvīgā darbības vieta” un „pastāvīgā iedibināšanās vieta”. Ja pastāvīgās pārstāvniecības izveidošanās rada uzņēmumu ienākuma nodokļa pienākumu, tad pastāvīgā iedibināšanās vieta rada PVN pienākumu. Ir svarīgi šos divus jēdzienus nošķirt, jo to rašanās kritēriji un ar to rašanos saistītie pienākumi ir atšķirīgi.
„Pastāvīgā iedibināšanās vieta”
Pastāvīgā iedibināšanās vieta nosaka, vai ārvalstu uzņēmumam, kas darbojas Zviedrijā, ir pienākums pārdošanas rēķiniem pievienot Zviedrijas PVN, kā arī to deklarēt un samaksāt Zviedrijas nodokļu iestādei.
Lai izveidotos pastāvīgā iedibināšanās vieta, jābūt izpildītiem 3 kritērijiem:
Uzņēmumam, darbojoties Zviedrijā, ir darbinieki, kas tur strādā.
Uzņēmums, darbojoties Zviedrijā, pārvalda tehniskos resursus.
Uzņēmumam ir pietiekami stabila vieta, no kuras darboties.
Šo kritēriju interpretācija ir vēl neskaidrāka nekā pastāvīgās pārstāvniecības izveidošanās interpretācija. Darbinieku esamību interpretēt ir vienkārši – ja uzņēmumam ir algoti cilvēki, ar kuru darbu uzņēmums var veikt savu pamatdarbību, šis kritērijs ir izpildīts. Ar tehniskajiem resursiem saprot darbam nepieciešamās iekārtas, izmitināšanu, kā arī, piemēram, mazākus resursus, piemēram, interneta veikalam izmantoto serveri. Lai kritērijs būtu izpildīts, uzņēmumam šie resursi nav jāpieder – pietiek, piemēram, ar nomu. Pēdējais kritērijs, pietiekami stabila vieta, ir visneskaidrākais. Ar to saprot, ka uzņēmumam ir spēja patstāvīgi pārdot pakalpojumus un/vai preces un iegādāties pakalpojumus un/vai preces. Tāpat „stabila vieta” var izpausties tā, ka darbiniekiem ir sava ilgtermiņa dzīvesvieta, kur var vērsties uzņēmuma klienti un piegādātāji, piemēram, ierasties paši vai sūtīt uz šo vietu rēķinus.
Ja ir zināms, ka Zviedrijā radīsies izdevumi, par kuriem ir tiesības atgūt PVN, ieteicams iesniegt Nodokļu aģentūrai iesniegumu, kurā paskaidrots, kāpēc vēlaties deklarēt pārdošanu Zviedrijā un maksāt no tās PVN. Tas atvieglo PVN atgūšanu no Zviedrijas, kā arī paātrina ar likviditāti saistīto problēmu risināšanu.
Divi „pastāvīgās iedibināšanās vietas” piemēri:
Piemērs Nr. 1: Metsatöö OÜ veic Zviedrijā mežizstrādes darbus. Uzņēmums ir nosūtījis uz Zviedriju savus darbiniekus, savu tehniku un regulāri saņem norādījumus no sava klienta biroja, kas ir Zviedrijas meža kooperatīvs. Darbinieku un tehnikas esamība izpilda pirmos divus kritērijus, un klients – meža kooperatīvs – piekrīt, ka tā biroju izmanto kā kontaktvietu, ja kāds vēlētos sazināties ar Metsatöö OÜ. Turklāt Metsatöö OÜ ar saviem resursiem ir pilnībā spējīgs patstāvīgi sniegt pakalpojumu, kā arī iegādāties pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās preces un citus pakalpojumus. Tādējādi pastāvīgā iedibināšanās vieta pastāv, un Metsatöö OÜ savam klientam būtu jāizraksta rēķini ar Zviedrijas PVN, kas tiek deklarēts un samaksāts Zviedrijā.
Piemērs Nr. 2: Keevitajad OÜ izīrē 10 vīrus Zviedrijas cauruļu ražotnei. Ražotne atrodas Gēteborgā, un darbs ilgst 8 mēnešus. Zviedrijas klients nodrošina vīriem izmitināšanu un visus nepieciešamos darbarīkus un iekārtas. Keevitajad OÜ ir cilvēki uz vietas Zviedrijā un „pastāvīga vieta” (vieta, kur var sniegt pakalpojumu un kur ar viņiem var sazināties piegādātāji), taču, tā kā Keevitajad OÜ pats nav iegādājies ne izmitināšanu, ne iekārtas, tehnisko resursu kritērijs nav izpildīts. Tāpēc uzņēmumam nav pastāvīgās iedibināšanās vietas, un rēķini klientam jāizraksta, piemērojot PVN apgriezto maksāšanu, bet pārdošana jādeklarē Igaunijā kā Eiropas Savienībā veikta pārdošana.
Izņēmumi
Gan attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības, gan pastāvīgās iedibināšanās vietas izveidošanos būvniecības nozarē ir daži izņēmumi. Pastāvīgās pārstāvniecības izņēmums ir tāds, ka katrs projekts tiek analizēts atsevišķi. Piemēram, uzņēmums veic 3 projektus vienu pēc otra, no kuriem pirmais ilgst 3 mēnešus, otrais 7 mēnešus un trešais 4 mēnešus. Jādeklarē tikai to projektu ienākumi un izdevumi, kas ilga vairāk par 6 mēnešiem. Šis izņēmums ir noteikts nodokļu līgumos ar katru ES valsti, un dažādām valstīm būvniecības nozarē ir atšķirīgi pastāvīgās pārstāvniecības izveidošanās termiņi. Igaunijas termiņš ir 6 mēneši, bet, piemēram, Polijas termiņš ir 12 mēneši.
Otrs izņēmums attiecas uz PVN pienākuma rašanos būvniecības uzņēmumiem. Tā kā būvniecības uzņēmumi pārdod savus pakalpojumus citiem būvniecības uzņēmumiem, piemērojot PVN apgriezto maksāšanu, Nodokļu aģentūra var neizsniegt PVN numuru, jo ārvalstu uzņēmums neveiktu ar PVN apliekamus darījumus. Tas var kļūt problemātiski, jo ir situācijas, kad Zviedrijas klienti nesadarbojas ar ārvalstu uzņēmumiem, kuriem nav PVN numura. Tomēr PVN numuru ir pilnīgi iespējams saņemt, jo pastāv cita noteikumu grupa, kas nosaka, ka ar nekustamo īpašumu saistītie būvniecības pakalpojumi noteiktos gadījumos vienmēr tiek uzskatīti par Zviedrijā sniegtiem pakalpojumiem, proti, par iekšzemes pārdošanu Zviedrijā.
Analizējiet gaidāmos darbus pirms reģistrāciju veikšanas
Kā redzat, ne vienmēr ir viegli iepriekš zināt, kādi nodokļu maksāšanas pienākumi radīsies. Daudzās situācijās nav skaidrs, vai uzņēmumam izveidojas pastāvīgā pārstāvniecība, pastāvīgā iedibināšanās vieta vai kas cits. Noteikti ir vērts iepriekš veikt sagatavošanās darbu un uzreiz veikt uzņēmumam nepieciešamās reģistrācijas. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad sadarbība ar klientiem ieilgst, jo uzreiz nav veiktas pareizās reģistrācijas, vai arī vēlāk rodas problēmas ar nodokļu iestādi, kas apgalvo, ka uzņēmums nav samaksājis nodokļus.
Tā kā Zviedrijas Nodokļu aģentūra uzņēmēja vietā tieši neizlemj, vai viņam jāmaksā nodokļi, uzņēmējam pašam jāizprot, kā viņam vislabāk veikt uzņēmējdarbību, un pēc iespējas precīzāk jāpaskaidro nodokļu iestādei, kādi pienākumi uzņēmumam rodas. Ja darbība Zviedrijā jau kādu laiku ir ilgusi un ir jādeklarē sava darbība, Nodokļu aģentūra salīdzina, vai pienākumi ir izpildīti vai nē. Tas var novest pie situācijas, kad Nodokļu aģentūra ar atpakaļejošu datumu nosaka papildu pienākumus vai nodokļus, ar kuriem jūs sākotnēji nebijāt rēķinājies.